Š.g. 21. jūlijā Saeima ar 49 balsi noraidīja valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu atcelt grozījumus Kredītiestāžu likumā. Tas nozīmē, ka grozījumi ir stājušies spēkā par spīti valsts prezidenta iebildumiem, kas ir ļoti rets gadījums Latvijas politikā.

Latvijas likumi paredz, ka prezidents var nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu, ja uzskata, ka tas ir izstrādāts nekvalitatīvi, ir pretrunā ar sabiedrības interesēm vai jebkuru citu iemeslu dēļ. Absolūti lielākajā daļā gadījumu, kad prezidents atgriež likumu atpakaļ Saeimā, tas tiek izmainīts vai vairs netiek virzīts apstiprināšanai. Šoreiz deputātu sponsoru intereses bija tik spēcīgas, ka deputāti balsoja par spīti prezidenta iebildumiem.

Ko paredz grozījumi Kredītiestāžu likumā?

Grozījumi paredz ierobežojumus maksātspējīgo bankas administratoru darbībā. Izmaiņas nosaka, ka par bankas (kredītiestādes) likvidatoru nevar kļūt maksātspējas administrators, kas pēdējo 2 gadu laikā pirms iecelšanas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamās bankas aizdevēju vai pašu kredītiestādi.

Šo grozījumu mērķis ir ierobežot likvidējamās Trasta komercbankas likvidatoru loku un ierobežo tiesas iespējas pieņemt pastāvīgu lēmumu konkrētajā procesā. Pieņemtais lēmums neietekmē to, cik lielā mērā cilvēkiem Latvijā ir pieejami krediti, aizņēmumi pret ķīlu vai jebkādi citi finanšu produkti. Plašākā kontekstā raugoties, grozījumi Kredītiestāžu likumā bija vajadzīgi, lai partijas varētu aizsargāt savu sponsoru finansiālās intereses. Šādus secinājumus var izdarīt, aplūkojot iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanējušās diskusijas.